Kā tajā vecajā ķeltu leģendā par putnu, kas metas ar krūtīm pret ērkšķi, izdzied dziesmā savu sirdi un mirst. Tāpēc ka citādi nespēj – tas ir viņa liktenis. Mēs varam apzināties, ka rīkojamies nepareizi, pat pirms mēs to darām, taču šī apzināšanās nespēj ietekmēt vai grozīt iznākumu, vai ne? Ikviens dzied savu dziesmiņu pārliecībā, ka tā ir pati brīnišķīgākā, ko pasaule jebkad dzirdējusi. Vai tu nesaproti? Mēs paši sagādājam sev ērkšķus un nekad neapdomājam, ko tas mums maksās. Un tad atliek tikai ciest sāpes un lūkot sev iestāstīt, ka tas ir to vērts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru