Šāds jautājums samulsinātu visgudrāko vīrieti, un karalim Arturam tas šķita ārkārtīgi sarežģīts. Taču nebija izvēles un gada laikā viņš piekrita atbildēt.
Atgriežoties mājās, viņš sapulcināja visus karaļvalsts gudriniekus, princeses, runāja ar prostitūtām un ākstiem, taču neviens nevarēja sniegt jēdzīgu atbildi.
Daudz ieteica viņam parunāties ar veco riebīgo raganu, kas dzīvoja kalna galā un bija ļoti gudra. Tomēr, viņa bija pazīstama ar augsto samaksu, kuru prasīja par saviem pakalpojumiem. Tas karali Arturu mulsināja, taču tuvojās gada pēdējā diena, un neko darīt, nācās runāt ar raganu. Tas, ko viņa pieprasīja par samaksu, patiešām bija pārlieku. Viņa vēlējās precēties ar viscildenāko bruņinieku Goliātu. Arturs bija šokēts- viņa bija veca, smirdēja, viņai bija viens zobs, pusplika galva... visas problēmas atrisināja pats Goliāts, sakot, ka ir gatavs upurēt savu nākotni, lai glābtu karali. Tad, kad nu kāzas bija izsludinātas, ragana atbildēja uz jautājumu tas, ko sieviete vēlas, ir - būt savas dzīves pavēlniece. Ikviens uzreiz saprata, ka raganas vārdi ir patiesi un Artura dzīvība ir glābta.
Kāzas bija lieliskas, lai gan pie galda ragana atraugājās, ēda gaļu ar rokām un siekalojās.
Tad pienāca kāzu nakts. Kad Goliāts iegāja guļamistabā, viņš gandrīz noģība - gultā gulēja brīnišķīga skaistule. Uz izbrīnīto Goliāta jautājumu, kas noticis viņa atteica, ka viņš labi izturējies pret raganu un tādēļ viņa pusi diennakts būšot skaistule. Tikai viņam pašam vajagot izvēlēties - dienā vai naktī. Šis jautājums Goliātu mazliet samulsināja. Dienā viņš skaistuli varētu rādīt draugiem, taču ragana naktī, mājās, gultā... Bet ar raganu sabiedrībā, taču skaistule mājās... Ko Jūs paši izvēlētos? Augstdzimušais Goliāts atbildēja, ka ļauj viņai pašai izvēlēties.
Tad ragana paziņoja, ka būs skaistule VISU LAIKU, jo bruņinieks viņu ciena un ļauj būt noteicējai par savu dzīvi.
Kāda ir šī stāsta morāle? Nav svarīgi, kas ir sieviete - skaistule vai pretekle. Neraugoties uz ārējo izskatu, viņa tomēr ir ragana.