Džerijs ir restorāna menedžeris un vienmēr labā garastāvoklī. Ja kāds viņam jautā, kā viņam iet? Viņš vienmēr atbild:
"Labāk nevar būt!!!"
Daudzi oficianti pameta savu darbu, kad Džerijs gāja prom no restorāna, lai varētu doties viņam līdzi uz citu restorānu.
KĀDĒĻ ???
Tāpēc, ka Džerijs bija "dabīgā motivācija". Ja kādam darbiniekam bija problēmas, viņš vienmēr palīdzēja neskumt, bet saskatīt situācijās pozitīvās puses
Redzot šo brīnumu, es teicu viņam: "Nevienam neizdodas būt tik labam ilgu laiku!
Kā tev tas izdodas???"
Viņš atbildēja: "Katru rītu pamostoties, es nodomāju, ka man ir 2 iespējas:
1. Es varu būt labā noskaņojumā;
2. Es varu būt sliktā noskaņojumā!
Es vienmēr izvēlos būt labajā!
Katru reizi, kad notiek, kas slikts, es izvēlos- būt par upuri vai ko mācīties no tā, lai vairāk tas neatkārtotos. Es vienmēr izvēlos, ko mācīties!!!
Kad kāds nāk sūdzēties pie manis, es varu pieņemt viņa sūdzības vai tā vietā labāk uzsvērt viņiem dzīves pozitīvās lietas!
Es atgādinu cilvēkiem labāk par dzīves jaukumiem!
"Bet ne vienmēr tas ir tik viegli!!!" es iebildu
"Ir gan! Visa dzīve ir iespēja! Ja vispārīgāk apskatās, tad jebkurā situācijā ir 2 iespējas!" teica Džerijs
*Tu izvēlies, kā reaģēt situācijās;
*Tu izvēlies, kā attieksies pret apkārtējiem;
*Tu izvēlies pats sev garastāvokli.
Tā ir tava izvēle, kā tu dzīvosi savu dzīvi!!!
Dažus gadus vēlāk...
Džeriju piemeklēja nelaime. Viņa restorānā pa pagalma durvīm ielauzās
3 bruņoti vīrieši un pieprasīja naudu. Viņam no nervozitātes tā trīcēja rokas, ka koda īstās podziņas neizdevās nospiest. Laupītāji sāka trakot un izšāva uz Džeriju. Par laimi, Džeriju ātri nogādāja slimnīcā. Pēc 18 stundu garas operācijas un nedēļas intensīvajā terapijā, viņu izlaida ārā.
Es viņu satiku pēc 6 mēnešiem un jautāju, kā viņam iet?
"Labāk nevar būt!!!" viņš atbildēja
Es viņam jautāju, ko tu domāji, kad tevi aplaupīja?
"1. Iedomājos, ka man vajadzēja aizslēgt pagalma durvis!
2. Kad biju jau sašauts, es domāju – tagad man ir 2 iespējas – dzīvot vai mirt!? Es izvēlējos dzīvot!" viņš atbildēja
Vai tev nebija bail?
"Zini, ātrās medicīnas māsiņas bija lieliskas, viņas man visu laiku teica, ka ar mani viss būs kārtībā!"
"Bet, kad mani ieveda operācijas zālē," viņš turpināja "tad gan es nobijos, jo dakteru sejas izteiksmēs bija lasāms – tevi nevar vairs glābt! Bezcerīgs gadījums!"
"Es sapratu, ka man kaut kas ir jādara!"
Un ko tu iesāki?
"Tur bija tāda viena liela medmāsa, kura man visu laiku jautāja visādus jautājumus. Viņa prasīja, vai man ir pret kaut ko alerģija?"
"JĀ," es atbildēju
Dakteri momentā apstājās, gaidot manu atbildi
"NO LODĒM!!!"
Kamēr viņi smējās, es teicu: "Es esmu izvēlējies dzīvot un operējiet lūdzu mani tā, it kā es esmu dzīvs nevis miris!"
Džerijs izdzīvoja pateicoties ārstu spējām un savas vienreizējas attieksmes dēļ.
No viņa es iemācījos, ka:
Katru dienu tev ir izvēle, vai šo dienu izbaudīsi, vai padarīsi to sev un citiem sliktāku;
Vienīgais kas ir pilnīgi tavs, ko citi nevar kontrolēt vai atņemt ir TAVA ATTIEKSME. Un, ja tu to saproti un mācēsi pareizi izmantot, tad daudz kas tev dzīvē šķitīs vienkāršāk!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru