KRĀSU TEORIJA
Krāsu redze
Krāsu sajūta
Lai sajustu krāsu, gaismas impulsam caur redzes aparātu ir jāsasniedz mūsu smadzeņu redzes centrs. Gaisma var iziet gan tieši no priekšmeta, kas izstaro gaismu – saules vai mākslīgā avota, gan arī tā var atspīdēt no kāda priekšmeta, kas neizstaro gaismu, vai izspraukties caur šiem objektiem. Acu tīklene uztver konkrētu gaismas impulsu un signāla vai impulsa veidā to pastiprina uz smadzenēm.
Redzes aparāts, ar kura palīdzību mums tiek nodota gaisma un tās krāsu īpašības, visiem, kam tas ir kārtībā ir vienāds. Tā darbība ir apbrīnojama – cilvēka acs spēj atšķirt aptuveni 10 miljonus krāsu toņu. Visi krāsu toņi rodas fotoreceptoru, kas atrodas acs ābolā, savstarpējas darbības rezultātā. Dažāda nūjiņu kairinājuma pakāpe, kas ir jūtīga pret sarkanu, zaļu un zilu, izsauc attiecīgas hromatiskās krāsas sajušanu. Vienādos impulsos mēs, atkarībā no impulsa stipruma redzam, baltu, pelēku vai melnu krāsu, t.i. rodas aromātiskās krāsas sajūta.
Krāsu uztveršana
Neskatoties uz to, ka pamata zināšanu daudzumu mēs saņemam ar redzes palīdzību un redzes aparāts visiem darbojas vienādi, sajūtu un jūtu pasaule katram ir atšķirīga. Tam ir vismaz trīs iemesli: atšķirīgs acs jūtīgums, sintēzes un krāsu sajūtas noteikšanas caur uztveršanas filtru. Tikai uztveršanas procesā garīgā izzināšana formējas vienā veselā.
Acs jūtīgumu raksturo minimālā kairinājuma lielums, kas ir nepieciešams lai veidotos redzes uztvere.
Jūtīgums attīstās un dzīves laikā var izmainīties. Novecošanas procesā samazinās acs jūtīgums attiecībā pret īsviļņa gaismu, gan violetās gan zilās krāsas bērniem liekas daudz košākas, kā padzīvojušiem cilvēkiem.
Ir cilvēki, kas redz skaņas, burtus un skaitļus krāsainus. Smarža, garša un sāpes var arī radīt krāsu sajūtu. Tāds sajūtu sajaukums tiek saukts par sinestēziju. Sinestēzijas iemesli līdz galam vēl nav skaidri, taču ir noteikts, ka šī parādība patiešām pastāv, un tā nav iedomu auglis. Ir daudz apliecinājumu tam, ka cilvēki līdz gada vecumam visi ir bijuši sinestēziķi. Pēc pētnieku domām sajūtu sajaukums tiek novērots vienam no 2000 cilvēkiem.
Lielākajai daļai no mums sajūtas nesajaucas, taču bez tam, papildus krāsu sajūtai uz redzes uztveri atstāj ietekmi mūsu dzīves pieredze un pozīcija, vērtējumu sistēma un domāšanas veids. Ārpus redzes uztveres lauka cilvēks skaidri redz tikai to, pret ko izjūt interesi, t.i. to, uz ko ir vērsts viņa skatiens. Kaut arī mūsu redzes lauks ir diezgan plašs, precīzu informāciju par apskatīto objektu sniedz tikai viens punkts – dzeltens plankums.
Acs tīklenē ir izvietoti aptuveni 130 miljoni krāsas uztveres receptoru, kas nodod informāciju uz redzes nervu un no turienes tālāk uz galvas smadzenēm. Līdz galam aiziet tikai tā informācijas daļa, kas ir tikusi uzskatīta par svarīgu, pārējā tiek atsijāta. Mūsu apziņu var sasniegt tikai viena desmitmiljonā daļa no kopējā informācijas apjoma, no kura uz smadzenēm tiek nodota viena simtā.
Redzes uztveres vērtējamā daļa, tas ir tas, kā krāsas ietekmē mūsu pašsajūtu, veido nenoteiktu īpašību kopumu. Šīs īpašības tiek sauktas par nenoteiktām tādēļ, ka rodas intuitīvu krāsu pārdzīvojumu ietekmes rezultātā un nevar tikt izmērītas.
Krāsu apraksts un mērīšana
Par īpašībām, kas piemīt krāsām, kas var tikt mērītas ar dažādu instrumentu palīdzību, tiek uzskatīts krāsu tonis (viļņa garums), gaišums un piesātinātība vai hromatizācija. Zinātnes nozare, kas nodarbojas ar precīzām krāsu sistēmām un krāsu mērīšanu ir kolorimetrija.
Kopš mākslinieka P.O.Runges 1810. gada mēģinājumiem par krāsas trīsdimensijas aprakstu, viņa «krāsu globusa» modelim ir pievienojušās daudzas dažādas krāsu sistēmas. Līdz ar to ir mainījusies arī pielietojamā terminoloģija. Par vispārpieņemtiem tiek uzskatīti nosaukumi, kas atspoguļo krāsas pamata tā paša nosaukuma krāsu toni (sarkans, dzeltens), tāpat arī - gaišs/tumšs, blāvs/mirdzošs. Termini silts/auksts, kas tiek pielietoti attiecībā pret krāsu, ļauj precizēt toni, bet spīdīgs/matēts raksturo virsmas kvalitāti.
Ir trīs iemesli, kādēļ krāsu uztvere un to izmērāmās īpašības neattiecas viena uz otru. Tādas ir metamērija, krāsas konstence un interaktivitāte. Metamērija nozīmē to, ka divu virsmu krāsa var būt vienāda, taču viļņu garums, ko tās atstaro var būt dažāds. Atšķirība var kļūt redzama tikai pie gaismas avota izmaiņas. Tā piemēram, logu aizkari, kas dabīgā gaismā šķiet esam vienā krāsā ar sienām, pie mākslīgā apgaismojuma var ievērojami no tām atšķirties.
Krāsas interaktivitātes dēļ, t.i. mijiedarbības rezultātā, viena un tā pati krāsa, atkarībā no fona vai blakusesošā krāsu toņa, pēc siltuma, spilgtuma un spīduma var izraisīt ievērojami dažādu iespaidu.
KRĀSU UZTVERES PSIHOLOĢIJA
Krāsu ietekme uz mūsu pašsajūtu
Sarkana Dzeltena Zila Zaļa
Īpašības, kas ietekmē krāsu uztveri – dzīves pieredze, vērtību pozīcija un sistēma, tiek uzskatītas par nenosakāmām, t.i. tās nav izmērāmas. Tieši šī nenoteiktība ļauj vārdiski aprakstīt krāsu ietekmi uz mūsu pašsajūtu un izteikt to poētiski. Bez psiholoģiskiem faktoriem mūsu krāsu uztveri iespaido simboli. Tā piemēram, mūsu krāsu vērtējums ir atkarīgs gan no tā, kas mēs esam šajā pasaulē, gan arī no tā, ko krāsas nozīmē mūsu kultūrā.
XX gadsimtā tika veikti daudzi pētījumi par krāsu ietekmi uz cilvēku. Gadsimta sākumā vadošā valsts šajā nozarē bija Vācija, gadsimta vidū krāsas ietekmi sāka pētīt Amerikā. Par pirmo darbu šajā sfērā var uzskatīt 1810. gadā iznākušo J.V.Gētes «Krāsu mācību», kurā dzejnieks, pretēji fiziķu viedoklim, pasvītroja emociju un pieredzes nozīmi mūsu krāsas uztveres procesā.
Krāsu ietekme pārsvarā tiek noteikta uz aprakstīto pārdzīvojumu analīžu pamata. Par izmērāmu tiek uzskatīta kvalitatīvi dažādu izstarojumu ietekme uz mūsu fizioloģisko stāvokli – asinsspiedienu, pulsa biežumu, hormonu daudzumu un kustību ātrumu. Gaismas plūsma, kas atstarojas no mums apkārtesošajām virsmām uz ķermeni neatstāj tik izmērāmu ietekmi kā monohromatiskais izstarojums, gaismas ietekme ir vairāk emocionāli-psiholoģiska. Vispamatīgāk ir izpētīta infrasarkanā un ultravioletā starojuma ietekme uz cilvēku. Bez tam. izmēģinājuma rezultāti norāda arī uz to, ka mūsu organismam ir atbildes reakcijas uz spēcīgiem krāsu kairinājumiem
Viena no eksperimentāli pierādītajām likumsakarībām ir temperatūras uztveres atkarība no apkārt esošajiem krāsu toņiem. Tā piemēram aukstā (zili-zaļā) telpā viena un tā pati temperatūra liksies 3-4 grādus zemāka, kā siltā (sarkani-oranžā).
Sarkans
Sarkanais tonis ir visspilgtākais un visvairāk uzmanību piesaistošākais no visiem krāsu toņiem. Bērni sava egocentrisma varā mīl spilgtu sarkanu krāsu. Arī pieaugušiem cilvēkiem tā rada uzmundrinošas enerģijas lādiņu. Spilgti sarkanas detaļas liek pievērst uzmanību pat visneitrālākajai videi, tādēļ dizaineri bieži vien savas jaunās idejas un projektus izstāda sarkanā gaismā.
Interjerā sarkanā krāsa ļauj radīt spēcīgus efektus. Tā var atdzīvināt vidi, radīt siltuma sajūtu un padarīt telpu elegantu. Mazas sarkanas lietiņas šķiet īpaši pievilcīgas, īpaši kompaktas un patīkamas.
Tiek uzskatīts, ka sarkans griestu krāsojums ir smags un rada griestu augstumu samazinošu efektu. Sarkani brūna grīdas krāsa ir izturīga pret mazgāšanu. Uz lielākām virsmām sarkana krāsa šķiet liesmojoša, pat dedzinoša, un tā var likties pārāk agresīva. Guļamistabās dominējoša sarkanā krāsa, sava spēcīgā enerģētiskā veidola dēļ būs pārāk stiprs kairinātājs. Izmēģinājumi ir pierādījuši, ka ar aizvērtām acīm pie sarkanām virsmām rodas kairinājuma sajūta.
Pie sarkana monohromatiska apgaismojuma paaugstinās asinsspiediens, paātrinās pulss, elpošana, palielinās mirkšķināšanas daudzums minūtē. Sarkanās un infrasarkanās krāsas absorbēšana ar hemoglobīnu palielina ķermeņa temperatūru un rada siltuma sajūtu. Palielinās cukura daudzums asinīs, aktivizējas hormonālā darbība. Muskuļu reakcijas ātrums vidēji palielinās par 12 %, palielinās roku spiediena spēks. Palielinās adrenalīna apjoms, ko izstrādā virsnieru dziedzeris, ko pavada asinsvadu samazināšanās un asinsrites sistēmas atdzīvināšanās. Aktivizējas galvas smadzeņu garozas redzes centrs (lai sajustu sarkano krāsu ir nepieciešamas vismaz 0,02 sekundes) un palielinās iekšējais spiediens, kas reizēm izsauc galvassāpes. Bieži pazeminās sāpju slieksnis. Pēc neilga laika rodas organisma atbildes reakcija.
Sarkanā krāsa psiholoģiski tiek uzskatīta par kairinoši uzbudinošu, atkarībā no cilvēka un situācijas tā vai nu aktivizē un piedod spēku, padara dzīvespriecīgu un veicina kontaktu vai arī izsauc nemieru un nervozitāti. Pateicoties stimulētajam kairinājumam sarkanā krāsa rada brīnišķīgu atmosfēru priekš ideju rašanās, taču ne priekš to realizēšanas. Ir ieteicams izvairīties no sarkanās krāsas nervozos un agresīvos periodos.
Sarkanās krāsas ietekmē tiek pārvērtēts laiks un svars liekas smagāks. Sarkani oranža krāsa tiek uzskatīta par viserotiskāko krāsu, tā pasliktina koncentrēšanās spēju un veicina miglainu domu rašanos. Atmosfēru, kas labvēlīga nopietnām pārdomām rada aukstie sarkanās krāsas toņi. Par mierīgu un simpātisku tiek uzskatīta tumši sarkana krāsa, kas veicina svētku un pieklājīgas vides veidošanu.
Dzeltens
Dzeltenā krāsa ir visspilgtākā no krāsu apļa, starojoša un mirdzoša krāsa. Ļoti maz ir tādu cilvēku, kas uzskata to par savu vismīļāko krāsu. Ir novērots, ka relatīvi daudz tai dod priekšroku 17 līdz19 gadus jauni vīrieši.
Salīdzinājumā ar sarkanās krāsas toņu daudzveidību, dzeltenās krāsas toņi ir stipri ierobežoti. Pat neliela zilās krāsas piedeva padara to zaļu, sarkanās krāsas piedeva virza to uz oranžā pusi, savukārt melnās krāsas piedeva padara dzelteno blāvi zaļu.
Dzeltenās krāsas izmantošana interjerā drīzāk ir izņēmums nekā likums. Vajadzības apmierināšanas gadījumā grīdas un mēbeles dzeltenā krāsā izvēlas lielākoties no dabīgas nebeicētas koksnes. Intensīva dzeltenā krāsa daudziem liekas pārāk spilgta un uzmācīga, iedarbojas nogurdinoši un pastiprina nogurumu no pilsētas trokšņa. Maigi dzeltena krāsa iedarbojas pretēji – tā sasilda, rada priecīgu un saulainu sajūtu. Gaiši dzelteni griesti atstaro siltumu un liekas viegli un saulaini. Dabīga dzeltena toņa koka grīda padara telpu gaišāku un plašāku. Dzeltenā krāsā nokrāsota grīda liekas pārāk viegla, radot nepārliecinošu sajūtu. Visā visumā daudz pieņemamāka ir dzeltena krāsa, kas teicas uz oranžo, kas tiek atzīts par siltu, vieglu un draudzīgu. Pateicoties savam vieglumam dzeltenā krāsa it kā piepaceļ priekšmetus un virsmas, padara tās vieglākas.
Eksperimentāli ir pierādīts, ka dzeltenie gaismas stari, kaut arī neietekmē asinsspiedienu, taču iedarbojas uzbudinoši uz kustīgo aktivitāti. Emocionālā plāksnē, dzeltenā krāsa ir piemērota garastāvokļa uzlabošanai un depresijas pārvarēšanai, jo ievieš cerību un optimismu. Dzeltena krāsa stimulē smadzeņu darbību un veicina jauna informācijas materiāla uzņemšanu. Tā piesaista uzmanību un paaugstina cilvēka gatavību kontaktēties, uzlabo jaunas informācijas uztveršanu. Vienlaicīgi dzeltena krāsa iedarbojas nogurdinoši uz acīm, bet pie ilgstošas tās iedarbības pazeminās spēja koncentrēties. Ir ieteicams izvairīties no dzeltenā stipras pārbudinātības gadījumos, kad tiek novērota paātrināta sirdsdarbība. Ir novērots, ka tai ir negatīva ietekme drudža un iekaisuma gadījumos.
Zils
Zils ir viscerīgākā un iemīļotākā krāsa. Debesis un jūra mūsu uztverē vienmēr ir zilas (kaut arī patiesībā tas ne vienmēr ir tā). Novērotājiem no malas arī mūsu planētu raksturojošā krāsa liekas zilā. Zilo mēs mīlam, jo tajā atspoguļojas tīrība un miers. Interjeros zilie toņi tiek veiksmīgi izmantoti mēbeļu pārklājiem un tekstilam, taču krāsojot sienas zilā krāsā, daudziem tās var likties svešas, saistītas ar svešām kultūrām. Zilais tiek izmantots sabiedriskām telpām, īpaši kombinācijā ar baltu, tur, kur svarīgi ir radīt iespaidu par tīru un higiēnisku atmosfēru. Skaidruma un svaiguma sajūtu no rītiem pastiprina zilas flīzes vannas istabā. Tā kā zilo toņu diapazons variē no maigi gaiši zilā līdz dziļam naksnīgam zilumam, tas ir plašs un plaša ir arī tā iedarbība.
Gaiši zilā sienu krāsa palielina telpas plašumu un rada vēsuma sajūtu, piesātināta zilā krāsa ir pamanāma un cēla, tumši pelēkzils ātri sāk nomākt. Ažūra zilie toņi uz griestiem rada skaidras debess iespaidu, viegluma un pacilātības sajūtu. Zila grīda no mākslīga materiāla liekas gluda un auksta, zils tepiķis, pretēji, zem kājām liekas izturīgs un gandrīz silts. Pilnīgu zilās krāsas neesamību interjerā, īpaši telpās bez logiem, var salīdzināt ar nespēju elpot.
Zila monohromatiskā gaismā pazeminās asinsrite, pulss kļūst lēnāks, āda vēsāka, muskuļu reakcijas palēninās, uzlabojas kustību precizitāte un to smalkums. Mirkšķināšanas skaits minūtē parasti ir daudz retāks. Palielinās veidojošās kortizona apjoms, bet adrenalīna daudzums samazinās. Centrālās smadzeņu garozas redzes centrs attiecībā pret zilo krāsu ir daudz pasīvāks, lai sajustu zilo krāsu paiet 0,06 sekundes, tas ir trīs reizes vairāk kā sarkanās krāsas sajušanai. Uzlabojas ādas apgāde ar skābekli, palēninās hormonālā darbība. Kaut arī darbība pēc tam mainās uz pretējo, asinsspiediens paceļas ļoti maigi. Pie zila izstarojuma pamazinās leikocītu skaits, pēc kā seko, tiesa bieži vien tikai pēc 10 stundām, to normas pārsniegšana.
Pētījumos ir noskaidrots, ka cilvēki labi jūtas atrodoties zilos toņos krāsotā telpā. Miera sajūtu izjuta arī tie pētāmie, kas juta sienas ar aizvērtām acīm. Zilā krāsa ir piemērota darba apstākļiem arī tādēļ, ka tā nenogurdina acis. Zilais psiholoģiski rada labu darba atmosfēru – nomierina, atslābina nervus, veicina koncentrēšanos. Dzidri zilos toņos rodas fons dziļām domām un ideju realizācijai. Tā kā cilvēka kustības kļūst lēnākas, laiks viņam saīsinās. Zila vide palīdz vieglāk tikt galā ar dvēseliskām rūpēm. Pie pārāk lielas uzbudinātības zilais nomierina un iedarbojas kā saturošs veidols. Tiek uzskatīts, ka zilie toņi ir piemēroti cīņai ar temperatūras paaugstināšanos, ko izraisījušas iekaisumu slimības.
Zilā krāsa ir laba guļamistabām, jo palīdz labi atslābināties.
Zaļš
Zaļā krāsa ir visstatiskākā un dabīgākā krāsa. Tā ietilpst pirmajā vismīļāko krāsu trijniekā. Ja zilās krāsas mīļotājus bieži uzskata par sapņotājiem, tad zaļai krāsai pēc savas būtības būtu jābūt piemērotai pārliecinātiem cilvēkiem, ar stipru realitātes izjūtu.Interjerā zaļā krāsa ir izplatīta gan tekstilā, gan arī uz sienām. To vienmēr var pievienot kā akcentu. Dienas apgaismojumā acs izšķirtspēja ir visaugstākā tieši zaļo toņu jomā. Atšķirībā no zilajiem toņiem, zaļie bez gaišajiem – tumšajiem un spilgtajiem - blāvajiem, iedalās arī vēl siltajos - aukstajos. Dzelteni zaļie tiek uzskatīti par daudz siltākiem, zili zaļie par aukstiem.
Vidēja zaļā krāsa iedarbojas mierīgi un neitrāli, tā nomierina, kaut arī ne tik ļoti kā zilā. Zaļi griesti rada pajumtes un aizsardzības sajūtu, taču, atrodoties šajā telpā, tie var nepatīkami atstaroties sejas krāsā. Uz sienām šī krāsa tiek uzskatīta par ierobežojošu plašumu, kas piedod pārliecību un nomierina. Uz grīdas zaļā krāsa ir dabiska ierobežotam pārticības līmenim, mīksta, patīkama staigāšanai, kā tepiķis tā ir elastīga.
Kopējā zaļā telpas tonalitāte piedod mieru un veicina koncentrēšanos, taču var izsaukt monotonu sajūtu. Zilganzaļie toņi rada darbības atmosfēru un ir piemēroti acīm, nenogurdina un nežilbina. Palēks uz pusēm ar zaļo daudziem izsauc paralizējoša slinkuma sajūtu. Dzelteni zaļš padara jaunāku, iedarbojas pavasarīgi dzīvespriecīgi un iedveš cerību. Dzīva zaļa krāsa mājas augu veidā būtiski atspoguļojas dzīvokļa atmosfērā un darba telpās – dzīvojot to augšanas ritmā mēs kļūstam par daļu no dzīvās un mainīgās pasaules. Zaļā krāsa var izteikt ērtības sajūtu vai tieši pretēji – sabojāt garastāvokli, atkarībā no virsmas un intensitātes, konkrētas personas un vides.
Psiholoģiskā plāksnē zaļā krāsa, kā pavasaris, kas mostas, izsauc tīrības, svaiguma un atjaunošanās sajūtu. Zaļā krāsa paplašina kapilārus un izsauc ķermenī siltuma sajūtu, samazina kairinājumu, taču pie ilgstošas iedarbības nogurdina. Zaļa krāsa stimulē smadzeņu darbību un veicina muskuļu un audu augšanu. Zaļā krāsa atslābina un tajā pašā laikā organizē un regulē seksuālo dzīvi, fiziski nostiprina ķermeni, kas noguris no slimībām un negatīvām emocijām. Zaļa vide, īpaši dabā, atveseļo un iedarbojas nomierinoši uz sirdi, jo līdzsvaro asinsspiedienu. Slimajiem tā piedod ticību un cerību, samazina bailes. Zaļa krāsa rada piemērotu vidi sēdošiem darbiem. Veicina koncentrēšanos spēju un pārdomas.
KRĀSU SISTĒMAS
NCS – dabīgā krāsu sistēma
NCS sistēma ir pilnībā balstīta uz cilvēkam piemītošu uztveri, tādēļ NCS tiek uzskatīta par parastu, loģisku un dabīgu sistēmu, kas ļauj saprotami aprakstīt krāsas. Lai saprastu krāsu valodu, ir svarīgi zināt NCS pamatus.
Pamatkrāsas
Cilvēks uztver sešas tīras krāsas. Tie ir tā saucamie pamattoņi: balts, melns, dzeltens, sarkans, zils un zaļš, kas tiek apzīmēti ar sekojošiem burtiem:
Dzeltens- Y
Sarkans - R
Zils- B
Zaļš- G
Balts- W
Melns - S
Var iebilst, ka baltā un melnā vispār nav krāsas. Patiesībā tās ir ahromātiskas krāsas, un tās atšķiras no citām, hromatiskām krāsām. Visi krāsu toņi, lielākā vai mazākā mērā, ir līdzīgi ar kādu no pamattoņiem. NCS krāsu kodi parāda, kādā mijiedarbībā ar sešiem pamattoņiem atrodas dotā krāsa.
Krāsu ķermenis
Pamattoņu mijiedarbību ilustrē krāsu ķermeņa modelis. Katrai krāsai šajā modelī ir sava konkrēta vieta. Tā kā hromatiskās krāsas, bez mijiedarbības savā starpā, atrodas attiecībās ar melno un balto, dotais modelis ir trīsdimensionāls
Lai trīsdimensionālu modeli varētu labāk stādīties priekšā plaknē, no krāsu ķermeņa ir izveidotas divas projekcijas – krāsu aplis un krāsu trijstūris.
Krāsu aplis un tonis
Apskatot krāsu apli, iedomājieties, ka Jūs skatāties uz krāsu ķermeni no augšas. Krāsu apļa malās atrodas četras pamatkrāsas (dzeltens, sarkans, zils un zaļš), kuras sadala apli uz četrām daļām.
Katra ceturtā daļa tiek sadalīta simts pakāpēs. Paņemsim kvadrātu Y- R. Y vietā ir tīra 100 %-īga dzeltena krāsa. To pabīdot R virzienā sarkanums jau palielinās. Krāsai, kas atrodas kvadrātā Y70R, sarkanā krāsa par 70% dominē pār dzelteno. Attiecīgi dzeltenā līmenis ir - 30%.
Ar tādu kodu, kas sastāv no burtiem un krāsām apzīmē krāsu toni.
Krāsu trijstūris un krāsu nokrāsa
Krāsu trijstūris tiek izmantots nokrāsas aprakstam, kuras norāda uz krāsu attiecību ar balto un melno, bet arī raksturo tās ahromatizācijas pakāpi.
Krāsu trijstūris pārstāv krāsu modeļa vertikālo daļu. Stūrī, kas apzīmēts ar C, atrodas nokrāsa ar tīru hromatizitāti (piemēram, Y70R), tā nesatur ne melno ne balto. Stūris W apzīmē pilnīgi baltu krāsu, taču stūris S – pilnīgi melnu krāsu.
Starp stūriem ir izvietotas skalas, kas ir sadalītas uz 100 daļām. Lai aprakstītu nokrāsu pietiek ar to, ka parāda melnās krāsas un hromatizitātes saturu. Numurs 2030 nozīmē to, ka darīšana ir ar krāsu, kurā melnā saturs ir 20% un tā hromatizitāte ir 30%. Tas viss kopā sastāda 50% un nozīmē to, ka pāri palikušos 50% sastāda baltā krāsa.
Numuru savienošana, kas nozīmē krāsu un nokrāsu, NCS sistēmā iegūst krāsu kodu (piemēram, 2030- Y70R). Tādā veidā mēs esam noskaidrojuši, ka NCS sistēmā krāsas kods, kas pirmajā acu uzmetienā sastāv no patvaļīgiem burtiem un numuriem, patiesībā ir krāsu apraksta valoda.
NCS tāpat tiek izmantota arī krāsu tonēšanas sistēmā TINTORAMA, kas tiek lietota Sadolin krāsu tonēšanai.
MODERNĀS KRĀSAS
Krāsu mode atspoguļo cilvēkus un laikmetu kā attiecībā par krāsām, dzīves stilu, tā arī par lietderību. Krāsu mode tā vai citādi ar laiku mainās un tās sekotājs pats ir tās tulkotājs un mīta radītājs.
Daži piemēri ar vecām modernām krāsām:
Tēbas tempļos tika izmantota gaiši zaļie, zilie un gaiši rozā toņi, jo tika uzskatīts, ka tie nostiprina veselību.
Mēbeles no sarkana ebonīta koka pasvītroja dižciltību, purpursarkans interjers parasti norādīja uz svinīgumu.
Periodā pēc II pasaules kara, telpu noformēšanā tika izmantoti zeltītie un bērnišķīgi maigie toņi, lai cilvēkos, kas kara laikā zaudējuši savu māju, radītu drošības sajūtu, un to, kas atgādinātu māju siltumu.
Priekšroku krāsu izvēlē, krāsu modi, var noteikt ne tikai pasūtītāja nacionalitāte, tā piederība kādai noteiktai sociālai grupai, viņa dzimšanas vieta un vēsturiskā izcelsme, bet arī dabas vide un klimatiskie apstākļi viņa darbības vietā.
Krāsu risinājumi interjeriem un ēkām, kas ir izvietotas ģeogrāfiski dažādās joslās, var izrietēt no fizioloģiskās saules gaismas pielietošanas procesa: ir noskaidrots, ka tropisko zonu iedzīvotāji dod priekšroku daudz siltākiem un spilgtākiem krāsu toņiem, taču ziemeļzemēs daudz modernāki ir gaiši un tīri pasteļu krāsu toņu risinājumi, daudz aukstākas un maigākas nokrāsas.
Mūsu klimatā telpas ziemeļu pusē ir ieteicams noformēt siltos toņos, taču dienvidu pusē – aukstos.
Apzinīga moderno krāsu izvēle atspoguļo gan to, kas mēs šajā pasaulē esam, gan arī to, kam mums gribētos būt. Krāsu izvēle un to kombinācija savā starpā stāsta par pašnovērtējumu, par to, kā mēs sevi izjūtam vai kā mēs vēlētos sevi izjust. Tradicionāli risinājumi var patreizējā postmodernismā liecināt gan par romantisku noskaņu, gan arī par vēmi parādīt sevi kā mūžīgu vērtību cienītāju. Tiekšanās uz jauno modernismu liecina par pasūtītāja vēlmi pavēstīt par savu mūsdienīgumu.
Par tradicionālu tiek uzskatīta dabas vides saplūšana un pārejoši toņi, jaunums – negaidītas kombinācijas un kontrasti, ir raksturīgi mākslinieciskai videi.
Kas ir moderni mūsdienās:
Baltā svaigumu ir ieteicams atsvaidzināt ar gaišo salātzaļo un maigi rozā.
Mūžīgi elegantajam pelēkajam pievienot purpurlillā, kas satur noslēpumainību, un ceriņu rozā, kas simbolizē nevīstošu mīlestību.
Reizēm ir patīkami uz sienas, kas nokrāsota vienā tonī, atveidot kādu savdabīgu rakstu vai intriģējošu zīmējumu, kaut vai dēļ tā, lai nelīdzenā vai saplaisājusī virsma kļūtu interesanta. Radot krāsainu vidi ir jārēķinās ar to, ka blakus nedrīkst dominēt vairāk kā divas gludas krāsu virsmas. Trešajai virsmai ir ieteicams izmantot ahromātisku krāsu, tas ir dažādas pelēkā un baltā nokrāsas. Raibā vidē cilvēks ātri nogurst un gaidāmā krāsas iedarbība nomainās ar krāsas troksni. Gaišuma variācijas gaišuma – tumšuma piesātinātība un apgaismojuma krišana var novest pie pretējas krāsu īpašību iedarbības un to nozīmes.
KRĀSU IETEKME
Sarkana - uzbudina, sasilda, atklāj. Telpa, kas noformēta sarkanā krāsā izskatās mazāka, tā iedarbojas sasildoši un uzbudinoši. Ar sarkanās krāsas palīdzību griestus var padarīt optiski zemākus, taču tas radīs nepatīkamu nospiedošu sajūtu. Sarkanā krāsa iederas telpās, kur ir nepieciešams mīkstināt darba vienmuļību. Telpas, kas ir pilnībā noformētas sarkanos toņos, kaut arī uzbudina, tomēr tai pat laikā arī ātri nogurdina.
Rozā – mazina saspringumu un atbrīvo dvēseliski.
Tumši sarkana un purpura krāsa simbolizē svētkus un dižciltību
Sarkanbrūnai krāsai piemīt maigums, kas rada pārliecības sajūtu.
Bēšīgi brūns līdzsvaro, noņem lieku aktivitāti.
Oranžā krāsa ir piemērota ēdamistabai, virtuvei, bērnu istabai. Oranžā krāsa uzlabo apetīti un iedarbojas stimulējoši uz vispārējo organisma tonusu, palīdz saglabāt fizisko izturību.
Spilgtie
Dzeltenā toņi rada spriedzi, mudina uz izmaiņām. Maiga medus dzeltena, zelta, rudens lapu, gaiši brūna krāsa ar oranžiem rakstiem sasilda un atslābina, ievieš drošības un aizsardzības sajūtu, palīdz baudīt patīkamu atpūtu.
Zaļās krāsas gaišie un pasteļtoņi palīdz nomierināties un sakoncentrēties. Zaļgana grīda var atgādināt maigu un patīkamu zāli, zaļas sienas var asociēties ar dabas krāsu.
Zilās krāsas gaišie toņi nomierina un atsvaidzina. Gaiši zilas telpas liekas plašākas un vēsākas. Tiek uzskatīts, kas zilā krāsa samazina rūpes, taču veicina sāpju jūtīguma palielināšanos. Gaiši zili violetais tonis iedarbojas nomierinoši un atsvaidzinoši, tas liekas vēss un gaisīgs.
Lillā krāsa ir laba tur, kur ir jāpasvītro elegance, dziļums, cieņa. Maigi lillā telpas veicina pilnības sajūtas rašanos un pārdomas, palīdz atrast saikni ar mūžīgo, ieskatīties pašam sevī.
Pelēka krāsa samazina iekšējo spriedzi, attur no nevajadzīgas rosības, palīdz nomierināties un atbrīvoties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru