Cik gan biežī....

Bieži mēs sakām ''Nemīlu'' , bet dvēselē mums tek asaras..
Bieži mēs sakām ''Ienīstu'' tikai tāpēc, lai tam noticētu..
Bieži mēs sakām ''Paliec sveiks!'' cerībā, ka vēl kādreiz ieraudzīsi šo cilvēku..
Bieži mēs sakām ''Pazūdi'' , lai otrs neredzētu mūsu asaras..
Bieži mēs sakām ''Nekad'' , kaut gan zinām, ka tas notiks vēl vēlreiz..
Bieži mēs sakām ''Vairs nemīlu'' , kad baidāmies atzīties savās jūtās..
Bieži mēs sakām ''Es tevi aizmirsu'' , kad cilvēka vārds no prāta nepazūd..
Bieži mēs sakām "Es izdzēsu viņa numuru'', kad zinām to no galvas

16.12.2009.

Uzstādi sev par mērķi visaugstāko virsotni un Tu redzēsi, cik daudz sīku virsotnīšu katru dienu Tev izdosies
sasniegt ceļā uz to. Tev noteikti izdosies!:)

Jauka dieniņa vai ne? Lūk, Tev mazs padomiņš – runā mājās tikai to, ko nevēlies, lai ciemiņiem nejauši atkārto
Tavs papagailis, arī ja tāda nav...:)

Ikviens dižs sasniegums iesākumā bija vien pārdrošas fantāzijas auglis. Nebaidies domāt par dižām lietām, tieši
galvā tās sākas.

Nemeklēt laimi lietās, kas ātri zūd. Kopā ar tām izzudīs arī laime, ko šīs lietas sniedza. Ja iemācīsies priecāties
par sauli, kas ik rītu lec, jūru, kas pieglaužas kājām, vēju, kas sabužina matus un labiem cilvēkiem, kas ik dienas
Tev apkārt, laime nekad nezudīs.

11.12.2009.

Tu vari skumt par visām pasaules problēmām vai samīļot kaķēnu, kas noklīdis ceļa malā. Tavi mazie darbi palīdzēs
sakārtot arī lielas lietas, lielās skumjas nepalīdzēs nevienam.

Kāds gudrs vīrs reiz teica, ka daudz vieglāk ir vienreiz būt varonim, nevis katru dienu godavīram... Bet, ja reizēm
gribas paveikt kādu mazu varoņdarbiņu, neliedz sev to prieku.:)

Lai izdarītu ko labu nav jābūt nedz varonim, nedz ģēnijam, to var ikviens un tagad. Izdari šodien ko labu un redzēsi
kā diena piepildās ar īpašu jēgu.

10.12.2009.

Tu vari paļauties uz likteni un domāt, ka tava mūža melodija jau sacerēta, bet neaizmirsti, ka katru skaņdarbu var nospēlēt tūkstoš veidos. Spēlē pats sava mūža pirmo vijoli, lai būtu noteicējs tam kā skan Tava melodija.

08.12.2009.

Austrumu gudrībās ir īpašs spēks. Lūk, viena no tām – „Vārdi, kas dzimst sirdī, aiziet līdz otra cilvēka sirdij. Vārdi,
kas dzimst uz mēles, neaiziet tālāk par otra cilvēka ausi." Vai nav skaisti un gaiši vārdi?:)

Vissmieklīgākie cilvēki ir tie, kas neapzinās savu smieklīgumu, pasmaidot par sevi mēs liedzam iespēju to izdarīt
mūsu nelabvēļiem. Pasmaidi.:)

Sauli skaidrās debesīs ir grūtāk ieraudzīt nekā mazu svecīti tumšā telpā, tomēr svarīgi ir saprast, ka lietu vērtību
nenosaka tas, cik viegli tās pamanīt.

Svarīgs ir ne vien sasniegtais mērķis, bet arī ceļš, kas noiets, lai to paveiktu. Ja ceļā iemantota cieņa un laba
slava, tad sasniegtais mērķis divkārt vērts.

08.12.2009.

Tu vari paļauties uz likteni un domāt, ka tava mūža melodija jau sacerēta, bet neaizmirsti, ka katru skaņdarbu var
nospēlēt tūkstoš veidos. Spēlē pats sava mūža pirmo vijoli, lai būtu noteicējs tam kā skan Tava melodija.

Kaķis, kas apsvilinājies pie karstas plīts, met līkumu tai arī, kad auksta. Ir jābūt mazliet gudrībai, lai baidīšanās no
kļūdām nav vienīgais, ko tās iemāca

Nožēlojams ir tas, kas nekad nav sapņojis. Atceries, ka sapņi piepildās vien tiem, kas tos sapņo un tic.

Ne visi blēži izskatās kā blēži un ne visi godīgie cilvēki kā godavīri, tāpēc ir vajadzīgas ne vien gaišas acis, bet arī
sirds gudrība, lai vienus atšķirtu no otriem

08.12.2009.

Kāds gudrs vīrs reiz teica, ka daudz vieglāk ir vienreiz būt varonim, nevis katru dienu godavīram... Bet, ja reizēm
gribas paveikt kādu mazu varoņdarbiņu, neliedz sev to prieku.:)

KĀ VĪRIEŠI KOPJ SLIMU SIEVIETI

Kāpēc tu vēl gultā ? Ak, slimo? Bet tik forši izskaties!

Ļoti gribas ēst. Tu guli, guli, gan jau es pats visu izdarīšu.

Kur mums makaroni? Kārbiņā ? Bet kurā – te viņas piecas?

Tu necelies, es pats atradīšu ! Nē, šinī milti. Šinī – cukurs ...

Kāda starpība- ko izbēru? Kaut kādi putraimi...

Kāpēc tu uzcēlies ? Es tak pats visu sakārtošu. Nu neuztraucies, ej gultā!

Paklausies, kur ir burku attaisāmais? Nē, atvilktnē nav.

Tu atkal uzcēlies? Tu tak slima. Kur tu to atradi? Es tur divas reizes skatījos.

Nu ej tak gultā, es pats visu izdarīšu.

Vai, iegriezu pirkstā. Vai mums ir joda šķīdums? Apsien man, lūdzu, pirkstu.

Vai, uzmanīgi, ļoti sāp. Galva reibst, iešu, apgulšos. Un atnes man analgīnu. Izslēdz televizoru. Atver logu.

Nē, omleti negribu, labāk pankūkas.

Aizver, lūdzu, virtuves durvis, slimniekiem vajadzīgs miers un klusums.

04.12.2009.

Nemeklēt laimi lietās, kas ātri zūd. Kopā ar tām izzudīs arī laime, ko šīs lietas sniedza. Ja iemācīsies priecāties
par sauli, kas ik rītu lec, jūru, kas pieglaužas kājām, vēju, kas sabužina matus un labiem cilvēkiem, kas ik dienas
Tev apkārt, laime nekad nezudīs.

Vissmieklīgākie cilvēki ir tie, kas neapzinās savu smieklīgumu, pasmaidot par sevi mēs liedzam iespēju to izdarīt
mūsu nelabvēļiem. Pasmaidi.:)

Tu vari skumt par visām pasaules problēmām vai samīļot kaķēnu, kas noklīdis ceļa malā. Tavi mazie darbi palīdzēs
sakārtot arī lielas lietas, lielās skumjas nepalīdzēs nevienam.

03.12.2009.

Uzstādi sev par mērķi visaugstāko virsotni un Tu redzēsi, cik daudz sīku virsotnīšu katru dienu Tev izdosies sasniegt ceļā uz to. Tev noteikti izdosies!:)

03.12.2009.

Lai vai cik laimīgs vai arī nelaimīgs Tu būtu, lai vai cik dziļā aizā vai augstu kalnos Tevi liktenis aiznesīs, arī tad, ja Tu iegūsi visas pasaules bagātības vai zaudēsi pēdējo kreklu, kas mugurā – arī tad nepienāks diena, kad Tev nebūs svarīgs tava vislabākā drauga plecs un atbalsts. Lai Tev tā nekad nepietrūkst!

03.12.2009.

Cilvēka vājības ir viņa cilvēcības pazīme, Tev tikai jāiemācās tām kļūt par savu sabiedroto. Ja tas izdosies, viena liela pasaules gudrība būs apgūta. Un tev taču izdosies, vai ne?:)

01.12.2009.

Sauli skaidrās debesīs ir grūtāk ieraudzīt nekā mazu svecīti tumšā telpā, tomēr svarīgi ir saprast, ka lietu vērtību
nenosaka tas, cik viegli tās pamanīt.