Varbūt Dievam ir labāks plāns, nekā man pašam priekš sevis. /A Walk To Remember/

Es esmu ļoti kulturāla meitene.
Un paldies Dievam,
domas vēl neviens nav iemācījies lasīt...

Tests. Vai Tu esi laimīga?

Ir reizes, kad jūties tik laimīga, ka šķiet, teju, teju pacelsies spārnos. Ir dienas, kad neredzi ne sevi, ne apkārtējo pasauli. Savādāk nemaz nevar būt...Un tomēr, varbūt klusībā Tu apskaud cilvēkus, kas vienmēr izskatās apmierināti ar sevi un apkārt notiekošo uztver filosofiskā mierā? Pie kādas kategorijas piederi Tu? Vai protri būt laimīgs?

Atzīmē variantu, kas visvairāk atbilst Tev!

1. Kad iedomājies pagātni, Tu secini, ka:
a) vairāk bijis sliktā nekā labā. (0)
b) vairāk bijis labā nekā sliktā. (2)
c) viss bijis lieliski! (2)

2. Dienas beigās Tu parasti nodomā:
a) "Cik štruntīga diena!" (0)
b) "Varēja būt labāk!" (1)
c) "Forši! Un rīt būs atkal jauna diena! (2)

3. Skatoties spogulī, Tu sev saki:
a) "Ārprāts! Tā taču neesmu es!" (0)
b) "Ha-nav nemaz tik slikti!" (1)
c) "Nu, mazulīt, Tu kā vienmēr esi satriecoša!" (2)

4. Uzzinot, ka ar kādu paziņu noticis kas labs, Tu nodomā:
a) "Man gan tā nekad nelaimēsies!" (0)
b) "Ak tu skāde! Kāpēc ne es?" (1)
c) "Kādreiz arī man paveiksies!" (2)

5. Ja radio vai TV uzzini par kādu negadījumu, Tu pie sevis nomurmini:
a) "Nu lūk kādu dienu tā notiks ar mani!" (0)
b) "Par laimi man šī bēda ir gājusi secen!" (1)
c) "Šie žurnālisti visu pārspīlē!" (2)


6. No rīta pamostoties,parasti:
a) Tev negribas par neko domāt. (0)
b) pārdomā, ko Tev sagatavojusi šī diena. (1)
c) esi apmierināts, ka sākusies jauna diena un gaidāmi jauni pārsteigumi. (2)

7. Ko Tu domā par saviem draugiem?
a) viņi nav tik interesanti kā Tev gribētos. (0)
b) protams, viņiem ir trūkumi, bet vispār viņi ir tīri ciešami. (1)
c) superīgi cilvēciņi! (2)

8. Salīdzinot sevi ar citiem, Tu saproti, ka:
a) Tevi nenovērtē. (0)
b) Tu neesi sliktāks par pārējiem. (1)
c) esi lielisks līderis, un to saprot arī pārējie. (2)

9. Ja Tavs svars palielinājies par 4-5 kg, Tu:
a) krīti panikā. (0)
b) uzskati, ka tas nav nekas īpašs. (1)
c) sāc ievērot diētu un apmeklēt aerobikas nodarbības.(2)

10. Ja Tev nepaveicas, Tu:
a) vaino visā likteni-slikteni. (0)
b) zini, ka pēc melnās svītras vienmēr nāk gaišā. (1)
c) centies kaut kādā veidā izklaidēties. (2)

SASKAITI PUNKTUS!

17-20 punkti
Tu esi tik laimīgs cilvēks, ka neticas, ka vispār eksistē! Tu priecājies par dzīvi, nepievēršot uzmanību nepatikšanām un dzīves nedienām. Tu esi dzīvespriecīgs cilvēciņš, kas patīk apkārtējiem ar savu optimismu, bet… Vai neizturies pret dzīvi pārāk virspusēji un vieglprātīgi? Varbūt nenāks par ļaunu mazliet skepses?

13-16 punkti
Laikam gan Tu esi pieteikami laimīga, prieka Tavā dzīvē noteikti ir vairāk nekā bēdu. Tu esi drosmīgs, aukstasinīgs, tev ir skaidrs skats uz dzīvi un foršs raksturs. Tu nekrīti panikā, saduroties ar grūtībām. Apkārtējiem ar Tevi ir ērti un patīkami.

8-12 punkti
Laimes un nelaimes Tavā dzīvē ir 50 uz 50. Ja vēlies svaru kausus pārbīdīt savā lab’, centies nenoplakt grūtību priekš, stājies tām pretī. Neaizmirsti par draugiem! Viņi var būt lielisks atbalsts. Arī pats centies izprast viņu problēmas un palīdzēt!

0-7 punkti
Tu uz visu skaties caur brillēm un uzskati, ka liktenis tev lēmis būs mūžīgai neveiksminiecei. Nereti, Tu pat koķetē ar to. Bet vai vērts? Centies vairāk laika pavadīt jautru un optimistiski noskaņotu cilvēku sabiedrībā. Labi būtu, ja Tu ar kaut ko nodarbotos un atrastu sev hobiju.


 Avots: žurnāls "LABA", 1998. g.

Gabriēls Garsija Markess. Pirmsnāves vēstule

Ja vienā mirklī Dievs aizmirstu, ka es esmu tikai tipiska marionete un uzdāvinātu man gabaliņu dzīves,   tad es droši vien nerunātu visu, ko domāju, bet gan noteikti domātu, ko runāju.
Es nevērtētu lietas pēc tā, cik tās maksā, bet gan pēc tā, cik tās vērtas.
Es gulētu mazāk, vairāk sapņotu, saprotot, ka katru minūti, kad mēs aizveram acis, mēs zaudējam 60 sekundes gaismas.
Es ietu, kamēr visi pārējie stāvētu, negulētu, kamēr citi guļ, es klausītos, kad citi runā…
Un kā es baudītu brīnišķīgo šokolādes saldējuma garšu!
Ja Dievs mani apdāvinātu ar vēl vienu gabaliņu dzīves – es ģērbtos pieticīgāk, gulētu saulē, ļaujot saules stariem skart ne tikai manu ķermeni, bet arī dvēseli.
Dievs, ja man būtu sirds, es uzrakstītu visu savu naidu uz ledus un gaidītu, gaidītu, kad parādās saule.
Es aplietu asarām rozes, lai sajustu viņu ērkšķu sāpes un viņu lapu skūpstus.
Dievs, ja man paliktu kaut viens gabaliņš dzīves, es nepavadītu nevienu dienu, nepateikdams cilvēkiem, kurus es mīlu, ka es viņus mīlu. Es pārliecinātu katru sev dārgu cilvēku par savu mīlestību, es dzīvotu iemīlējies mīlestībā. Es paskaidrotu tiem, kuri maldās domājot, ka pārstāj iemīlēties, kad noveco, ka viņi nesaprot, ka viņi noveco tādēļ, ka pārstāj iemīlēties.
Bērnam es uzdāvinātu spārnus, bet ļautu pašam iemācīties lidot.
Vecos es pārliecinātu, ka nāve nesākas aiz vecuma, bet aiz šaubām.
Es tik daudz ko esmu iemācījies no jums, cilvēki.
Es sapratu, ka cilvēki grib dzīvot kalnos, nesaprotot, ka īstā laime ir tad, kad mēs tajos kāpjam.
Es sapratu, ka no tā momenta, kad jaundzimis bērniņš saspiedīs savā mazajā plaukstiņā tēva pirkstu – viņš to nekad vairs neatlaidīs.
Es sapratu, ka cilvēks ir tiesīgs skatīties uz otru cilvēku no augšas tikai tad, kad viņš palīdz otram piecelties.
Ir vēl tik daudz lietu, ko es varētu no jums mācīties cilvēki. Bet īstenībā jau diez vai tas noderēs, jo kad mani ieliks šajā čemodānā, es diemžēl jau būšu miris.
Vienmēr runā to, ko jūti. Un dari to, ko domā.
Ja es zinātu, ka šodien pēdējo reizi redzu tevi guļot, es tevi stingri apskautu un lūgtu Dievu, lai viņš padarītu mani par tavu sargeņģeli.
Ja es zinātu, ka šodien pēdējo reizi redzu, kā tu izej pa durvīm – es apskautu, noskūpstītu tevi un pasauktu atpakaļ, lai dotu tev vairāk.
Ja es zinātu, ka dzirdu tavu balsi pēdējo reizi, es ierakstītu kasetē visu, ko tu teiksi, lai klausītos to vēl, vēl, vēl, vēl un bezgalīgi.
Ja es zinātu, ka šīs ir pēdējās minūtes, kad redzu tevi, es teiktu – es mīlu tevi. Es mīlu tevi un nepieļautu domu, ka tu to jau tāpat zini. Vienmēr ir rītdiena, un dzīve dod mums vēl vienu iespēju, lai visu izlabotu. Bet, ja es maldos un šodiena ir viss, kas mums atlicis – es gribētu pateikt tev cik stipri es tevi mīlu. Un, ka nekad, nekad tevi neaizmirsīšu.
Ne jauns, ne vecs nevar būt pārliecināts, ka viņam pienāks rītdiena. Šodien var būt pēdējā reize, kad tu redzi tos, kurus mīli. Tāpēc negaidi, bet izdari to tā,it  kā zinātu, ka rītiena nepienāks.
Tu nožēlosi to, ka tu neatradi laiku vienam smaidam, vienam apskāvienam, vienam skūpstam. Un, ka tu biji par aizņemtu, lai izpildītu pēdējo vēlēšanos. Atbalsti sev tuvos cilvēkus, čuksti viņiem, cik ļoti viņi tev ir dārgi. Mīli viņus un izturies pret viņiem saudzīgi.
Atrodi laiku, lai pateiktu: man žēl, piedod man, lūdzu, paldies. Un visus tos mīlas vārdus, kurus tu zini.
Neviens neatcerēsies tevi  par tavām domām.
Lūdz Dievam gudrību un spēkus, lai runātu par to, ko jūti.
Parādi saviem draugiem, cik ļoti viņi tev ir svarīgi, ja nepateiksi to šodien, tad rītdiena būs tāda pati kā vakardiena un, ja tu to neizdarīsi nekad – nekam nebūs nozīmes.
Piepildi savus sapņus. Šis brīdis ir pienācis.

Dziļi sirdī es esmu mazs bērns, kurš priecājas par baloniem, varavīksni un nevar dzīvot bez šokolādes.

Tā sajūta, kad tu paej garām cilvēkam, kurš Tev kādreiz nozīmēja visu...

Ты нужен там, где ты сейчас.
Происходит только то, что должно происходить. Все начинается вовремя. И заканчивается тоже.

Конечно, больно, когда не взаимно, но гораздо больнее, когда взаимно, но не суждено...

Rūpējieties par savu ķermeni, savu izglītību, pašattīstību, kļūstiet labāka un pēc tam būs arī viss pārējais!

Проблемы должны заставлять тебя действовать, а не вгонять в депрессию!

Es esmu cilvēks ar sarežģītu raksturu, es varu pateikt lieku, bet ne aiz ļauna prāta, es neticu brīnumiem, bet gaidu viņus.

Man nav kaitīgu ieradumu, man tikai ir ieradums kaitināt..

Kad Tev ir slikti, ieklausies dabā...klusums nomierina labāk, nekā simts nevajadzīgu vārdu...